1778. gada 21. februārī tiek apstiprināti 22 Polockas un Mogiļevas vietniecību pilsētu plāni, tostarp arī plāni Rēzeknei, Ludzai un Daugavpilij. Uz šodienu mūsu rīcībā ir trīs atšķirīgas 1778. gada Rēzeknes plāna kopijas. Continue readingRēzeknes plānojums 1778. gada projektā
Category: Objekti
1944. gada 6. un 7. aprīlī 70% no Rēzeknes apbūves tika iznīcināta vai stipri bojāta Sarkanās Armijas uzlidojumos. Nozīmīgākās sabiedriskās celtnes, kuras pārcieta bombardēšanu, aizejot no pilsētas, saspridzināja vācu armija. Rēzekne, lai arī atradās dziļi frontes aizmugurē, kļuva par vienu no trīs Otrajā Pasaules karā visvairāk cietušajām pilsētām Latvijas teritorijā. Karš Rēzeknes ainavu izmainīja līdz nepazīšanai. Continue readingRēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas
Tirgus “Džetta”
XIX gadsimta vidū pilsētas sabiedriskais un adminitratīvais centrs pārvietojās no Vecpilsētas uz Augšpilsētu, kur tas atrodas arī šobrīd. Vecpilsētā palika katoļu baznīca, kura jaunajā centrā pareizticīgajai administrācijai nebija vajadzīga, cietums, skola un tirgus. Pēdējo tika nolemts pārcelt tuvāk, taču centieni beidzās ar neveiksmi. Tirgotāji uz jauno tirgu esot atteikušies braukt, tāpēc pēc dažiem nesekmīgiem mēģinājumiem…Continue readingTirgus “Džetta”
Māras mozaīka
1955. g. iznāca rezolūcija, kas arhitektūrā aizliedza “pārmērības”: no ēku fasādēm pazuda pilastri, balustrādes, kolonnas, portiki, u.c. dekoratīvie elementi. Taču cilvēka vajadzība pēc skaistuma un vēlme dekorēt nekur nepazuda, tā pārgāja jaunā, politiski korektā plaknē, ievērojot sociālistiskā reālisma prasības. Dekori parādījās ciļņos, pusciļņos, mozaīkās, ornamenti vai uzraksti tiek iemūrēti ar atšķirīgas krāsas ķieģeļiem. Rēzeknē šī…Continue readingMāras mozaīka
“Aļoša”
Piemineklis “Rēzeknes atbrīvotājiem” ir veltīts Sarkanās Armijas karavīriem, kuri 1944. g. jūlijā no Rēzeknes padzina nacistiskās Vācijas armiju. Tautā pieminekli dēvē par “Aļošu”. Padomju laikā aizsāktās tradīcijas ar “Uzvaras dienas” un “Rēzeknes atbrīvošanas dienas” svinībām tiek turpinātas arī šodien. Maija sākumā, kad skvērā pieminekļa pakājē zied sarkanas tulpes, domās var pārcelties vismaz 40 gadus senā…Continue reading“Aļoša”
Raiņa parks
Vietā, kur šodien atrodas Rēzeknes kultūras un atpūtas parks, 1931. gadā tika uzcelta četrstāvīga Valsts Komercskolas ēka. Tā gāja bojā 1944.gadā. Skolas apkārtnē notikuši dažādi pasākumi un izstādes, tai skaitā – 1936. gadā – Pļaujas svētku pasākumi. Raiņa vārdā nosauktais parks atklāts 1949. gadā, bet 1981. gadā tajā tika ierīkots atrakciju parks. 1984. gadā nojaukta…Continue readingRaiņa parks
Lai arī idejas par šāda pieminekļa nepieciešamību radās jau 20.gs. 20.g., piemineklis “Vienoti Latvijai” top pēdējos Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados uz patriotiskā pacēluma “viļņa”, apliecinot Latgales kopīgo ceļu ar pārējo Latviju. Lai atbrīvotu vietu piemineklim ielu paplašināja un pārcēla pareizticīgo kapelu. Pieminekli “Vienoti Latvijai” atklāja 1939. gada septembrī. Nonākot pie varas komunistiem, sākotnēji bija plānots…Continue reading“Latgales Māra”
Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…Continue readingJōņs Zvīdra (1895-1920)
Arkveida laiduma konstrukcijas dzelzceļa tilts ar režģotām metāla kopnēm un augšējo brauktuvi, kurš šķērso Rēzeknes upi stacijas Rēzekne I tuvumā, ir viens no mītiem apvītākajiem pilsētas objektiem. Nepārbaudīta un kļūdaina informācija tiek pārpublicēta no viena materiāla nākamajā. Tā, literatūrā nereti sastopam ziņas, ka tilts ir būvēts 1899. gadā pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta, 1944. gadā…Continue readingApgrieztā dzelzceļa tilta mistērija
Latgales iela
Latgales iela ir viena no senākajām ielām Rēzeknē, un tā ir viena no svarīgākajām Rēzeknes pilsētas transporta artērijām. Latgales ielā daļēji saglabājusies pilsētai raksturīgā 19. gadsimta beigu apbūve, kur ēkām raksturīgas tā saucamā Vitebskas baroka iezīmes. Daudzās 20. gadsimta sākumā izdotajās atklātnēs redzama bruģēta iela ar vienstāvu un divstāvu namiem abās pusēs, daudzām bodītēm un…Continue readingLatgales iela