-
Atbildes uz atbildēm par NezRez klātienes pasākumiem
Beidzot ir sanācis iziet cauri gandrīz simts atbildēm uz anketas jautājumiem un vēlos pakomentēt punktus, kuri atkārtojas visbiežāk. Vai Jūs vēlētos saņemt ziņas par Nezināmās Rēzeknes pasākumiem uz epastu? Vairums no Jums ir atbildējuši, ka vēlētos saņemt apkopojumu par klātienes pasākumiem uz epastu. Šobrīd trūkst brīvu roku un laika, lai sagatavotu un izsūtītu šādus apkopojumus,…
-
Pļaujas svētki Rēzeknē
1936. gadā Kārļa Ulmaņa laikā Rēzeknē norisinājās 2. Vislatvijas Pļaujas svētki un Latgales apgabala izstāde. Svētku pasākumi pulcēja turpat 170 tūkstošus cilvēku, kas padara šos svētkus par grandiozāko jebkad notikušo masu pasākumu Rēzeknes vēsturē.
-
Rēzeknes plānojums 1778. gada projektā
1778. gada 21. februārī tiek apstiprināti 22 Polockas un Mogiļevas vietniecību pilsētu plāni, tostarp arī plāni Rēzeknei, Ludzai un Daugavpilij. Uz šodienu mūsu rīcībā ir trīs atšķirīgas 1778. gada Rēzeknes plāna kopijas.
-
Rēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas
1944. gada 6. un 7. aprīlī 70% no Rēzeknes apbūves tika iznīcināta vai stipri bojāta Sarkanās Armijas uzlidojumos. Nozīmīgākās sabiedriskās celtnes, kuras pārcieta bombardēšanu, aizejot no pilsētas, saspridzināja vācu armija. Rēzekne, lai arī atradās dziļi frontes aizmugurē, kļuva par vienu no trīs Otrajā Pasaules karā visvairāk cietušajām pilsētām Latvijas teritorijā. Karš Rēzeknes ainavu izmainīja līdz…
-
Kerbedzu dzimta Latgalē
Ātrā navigācija: Kerbedzu dzimta Valērijs Kerbedzs (1760 – 1820) Stanislavs Kerbedzs (1810 – 1899) Mihails Kerbedzs (1854 – 1932) Jevgēnija Kerbedza (1859 – 1946) Ipolīts Kerbedzs (1817 – 1858) Stanislavs Kerbedzs (1844 – 1910) Mihails Kerbedzs (1847 – 1910) Īpašumi: Lūznavas muiža Riebiņu muiža Veczosna Lai arī Kerbedziem ar Rēzekni saistība nav diži liela, šīs…
-
Vasaras teātris pilskalnā
Laikraksts “Drywa” 1908. gadā raksta:”Starp sadrupušim mvurim uz kolna nyu ir kūka teatrs, kurā kotrs atrūn wismiligu piejmšonu, nasaskotūt ni uz jo montu, ni tautibu.”[1] Tā ir atsauce uz pilskalnā ierīkoto teātri, kas 20. gadsimta sākumā kalpoja kā aktīva kultūrvieta. Jāsaka, ks šī brīža pilskalna stāvoklis neliek domāt, ka kādreiz šeit ir bijis kas cits,…
-
Pāvels Pavlovs (1882 – 1977)
Pāvels Pavlovs (Павел Павлович Павлов) dzimis 1882. gada 16. novembrī Pēterpils guberņā. Studēja Imperatora Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā, saņēmis mākslinieka – arhitekta grādu, kas deva iespēju projektēt civilās un reliģiskās ēkas, būvēt dažāda veida būves, ieņemt visus ar celtniecību saistītos amatus, kā arī pasniegt atbilstošās mācību iestādēs. Līdz revolūcijai Pēterpilī 1912. gadā pārbūvējis īres namu…
-
Tirgus “Džetta”
XIX gadsimta vidū pilsētas sabiedriskais un adminitratīvais centrs pārvietojās no Vecpilsētas uz Augšpilsētu, kur tas atrodas arī šobrīd. Vecpilsētā palika katoļu baznīca, kura jaunajā centrā pareizticīgajai administrācijai nebija vajadzīga, cietums, skola un tirgus. Pēdējo tika nolemts pārcelt tuvāk, taču centieni beidzās ar neveiksmi. Tirgotāji uz jauno tirgu esot atteikušies braukt, tāpēc pēc dažiem nesekmīgiem mēģinājumiem…
-
Viesnīca “Hotel Latgale”
Rēzeknē, pilsētā ar 40 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz pat 1992. gadam bija tikai viena viesnīca, un pilsētas viesiem nereti nācās braukt nakšņot uz Ludzu. Grandiozās viesnīcas pamatakmens likts pilsētas 700 gadu jubilejā – 1985. gadā, taču būvniecība nebija raita: nebija nepieciešamās dokumentācijas, būvmateriāliem bija ārkārtīgi zema kvalitāte, projekts bija pārāk sarežģīts un neatbilda būvnieku kvalifikācijai, bija…
-
Kafejnīca “Rēzna”
Šajā vietā līdz 1961. g. atradās 1871. g. celtā Svētā Nikolaja vienticībnieku baznīca. Sākotnējā plānā tās vietā bija paredzēts celt daudzstāvu sabiedrisko ēku, taču 1972. g. tiek uzcelta “monolītā betonā un stiklā veidota” kafejnīca 60 apmeklētājiem ar savam laikam modernu interjeru un aprīkojumu. Ēka ir ievērojams sava laika arhitektūras piemineklis, jo celta laikā, kad atkāpšanās…
-
Māras mozaīka
1955. g. iznāca rezolūcija, kas arhitektūrā aizliedza “pārmērības”: no ēku fasādēm pazuda pilastri, balustrādes, kolonnas, portiki, u.c. dekoratīvie elementi. Taču cilvēka vajadzība pēc skaistuma un vēlme dekorēt nekur nepazuda, tā pārgāja jaunā, politiski korektā plaknē, ievērojot sociālistiskā reālisma prasības. Dekori parādījās ciļņos, pusciļņos, mozaīkās, ornamenti vai uzraksti tiek iemūrēti ar atšķirīgas krāsas ķieģeļiem. Rēzeknē šī…
-
„Ķīnas mūris”
20. gs. 70. gados, parādoties jauniem materiāliem un jauniem bloku tipiem, Latvijā sāka eksperimentēt ar blokmāju arhitektūru. No agrākajām “kastītēm” tās nereti pārtapa “negaidītas formas kastītēs”. Parādījās slīpi noslēgumi, atšķirīgi kāpņu telpu noformējumi, arī ēku savienojumi. Šajā laikā Rīgā un citās republikas pilsētās tiek celti tautā sauktie “ķīnas mūri” – vairākas blokmājas savienotas vienā rindā.…
