Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas pareizticīgo baznīca

Autors:
Andris Uškāns
Publicēts:
08.10.2020.
Lasīšanas laiks:
2 minūtes

Pirmā pareizticīgo baznīca, kas ir arī saglabājusies līdz mūsdienām, iesvētīta 1846. gadā. Pie tās projekta strādāja itāļu izcelsmes arhitekti no Pēterburgas. Celtnieku nekompetences, nepārdomāto projekta izmaiņu un zemās kvalitātes ķieģeļu (līdzekļu “norakstīšanas” jautājums celtniecībā bija aktuāls arī 19. gs.) dēļ tas jau astoņus gadus pēc iesvētīšanas atradās uz sabrukšanas robežas. Baznīca tika remontēta un, lai samazinātu slodzi, mūra cilindrs tika nojaukts un tā vietā uzcelts koka kupola balsts. 20. gadsimta sākumā dievnams jau atkal atradās ļoti sliktā stāvoklī, un atkal bija jāremontē: grīda tika flīzēta, parādījās podiņu krāsnis un jaunais ikonostass.

1867. gadā laukumā (kurā šobrīd atrodas piemineklis “Vienoti Latvijai”) starp pareizticīgo baznīcu un pasta staciju (tās vietā šodien atrodas Rēzeknes pilsētas dome) par pilsētnieku saziedotajiem līdzekļiem tika uzcelta kapela par godu imperatora Aleksandra II izglābšanai no nāves vilciena katastrofā. Kapela tika pārvietota uz baznīcas dārzu pa kreisi no baznīcas 1930. gadā, lai atbrīvotu vietu piemineklim “Vienoti Latvijai”. Baidoties no pareizticīgo pretreakcijas, pārvietošana notika ar Rēzeknes garnizona karavīru atbalstu. Beigās gan izrādījās, ka kapelas pārcelšana nebija nepieciešama, jo piemineklis tika uzcelts vairākus metrus no vietas, kur tā atradās iepriekš.

No baznīcas labajā pusē atrodas stikla mauzolejs, kurā apbedīts Adamovas muižas īpašnieks Karaulovs ar sievu. Līdz mūsdienām nav saglabājušās oriģinālās stikla vitrāžas un marmora piemineklis tajā. Padomju gados vairākkārt tika izskatīts jautājums par “tautas ekspluatatoru” pārapbedīšanu un mauzoleja nojaukšanu, taču līdz reālām darbībām nekas nenonāca.

1998. gadā mauzolejs cieta negaisā, tagad tas ir restaurēts.

Arhitekti: Dāvids Viskonti, Šerlemans Bodē

Adrese: Atbrīvošanas aleja 98a