Stacija Rēzekne I | Nezināmā Rēzekne

Pirmo, 27 kilometrus garo dzelzceļa līniju Krievijas impērijā Carskoje Selo uzbūvēja vācu inženieris Francis Antons fon Gerštners (Franz Anton von Gerstner) 1837. gadā. Otro, jau nopietnāku līniju Pēterpils – Maskava 1842. gadā būvēja Pēterpils Satiksmes ceļu korpusa inženieru korpusa institūta audzēknis un nākamais pirmais Satiksmes ceļu ministrs, Stanislava Kerbedza skolotājs Pāvils Meļņikovs (Павел Мельников) (1804 – 1880).

Ar šo līniju aizsākās dzelzceļa ērā Krievijas impērijā. Lai arī stratēģiski svarīgākās būtu līnijas, kuras savienotu Maskavu ar Melno un Azovas jūrām un ar Donbasu, imperatora valdība 1851. gadā pieņēma lēmumu par 1248 kilometrus garas līnijas Pēterpils – Varšava būvniecību, kura veda caur Gatčinu, Lugu, Pleskavu, Ostrovu, Režicu, Dvinsku, Viļņu, Grodnu un Belostoku[1].

Režicas stacija Rēzeknē tika atklāta 1860. gadā. Stacija lielā mērā pārbīdīja pilsētas centru uz savu pusi, apkārt auga apdzīvotākais pilsētas rajons ar dzīvokļiem, krogiem, viesnīcām, tirgotavām un uzdzīves vietām.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada Lieldienu krievu bombardēšanās stacija līdz ar visu rajonu tika iznīcināta un atjaunota tikai 1950. gadā. Rajons savu vēsturisko nozīmi vairs neatguva, un pilsētas sabiedriskais centrs pārvirzījās uz tagadējo centra teritoriju.

Pasažieru stacija turpināja darboties līdz 2015. gadam.

[1] Воронин М., Воронина М. (1982) Станислав Валерианович Кербедз 1810-1899. Ленинград: Наука

Adrese: Brīvības iela 52