• Tautas pils

    Tautas pils

    1926. gadā biedrība Latgales Tautas pils nopirka Rēzeknes teātra divstāvu mūra ēku, kura atradās tagadējā Kultūras nama vietā. Pēc četriem gadiem ēka tika pārbūvēta, kļūstot par vienu no sava laika iespaidīgākajām publiskajām ēkām Latgalē. Otrā pasaules kara beigās ēka bija nopostīta, taču gandrīz uzreiz pēc kara beigām ar iedzīvotāju palīdzību tā tika atjaunota sākotnējā veidolā…

    Lasīt tālāk…

  • Valsts skolotāju institūts

    Valsts skolotāju institūts

    Rēzeknes valsts skolotāju institūta ēku cēla 1925. – 1927. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ēka tika bojāta, taču drīz vien atjaunota. Iestāde vairākkārt mainīja savu nosaukumu: Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts, atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes internātskola un atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Skolotāju institūts, Rēzeknes augstskola,…

    Lasīt tālāk…

  • Ķīnieši un Rēzekne

    Ķīnieši un Rēzekne

    1920. gada janvārī, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas jau bija latviešu un to sabiedroto kontrolē, Rēzeknes tuvumā tika pulcētas labākās lielinieku kaujas vienības, tostarp arī sevišķu uzdevumu sarkano komunāru pulks. Tas sastāvēja no vāciešiem, ķīniešiem, kā arī no īpašas vienības, kura esot bijusi izveidota no bijušajām ielasmeitām, tā dēvētā Trocka gvarde. Šīs lielinieku vienības bija…

    Lasīt tālāk…

  • Jōņs Zvīdra (1895-1920)

    Jōņs Zvīdra (1895-1920)

    Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…

    Lasīt tālāk…

  • Ūdenstornis

    Ūdenstornis

    19. gs. otrajā pusē tika izbūvēta dzelzceļa līnija, kas savienoja Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar tai pakļautās Polijas galvaspilsētu Varšavu un tālāk – ar Vīni. Daļa no dzelzceļa līnijas veda cauri Latvijas austrumu daļai un deva spēcīgu impulsu Latgales saimnieciskajai attīstībai 19. gadsimtā. Ūdenstorņi bija plaši sastopami utilitārās apbūves elementi 19. gs. dzelzceļa staciju kompleksos,…

    Lasīt tālāk…

  • Stacija Rēzekne II

    Stacija Rēzekne II

    Stacija izveidota 1901. gadā līnijā Ventspils – Maskava. 1906. gadā tika ierīkota bufete un uzgaidāmās zāles pirmās un otrās klases, un atsevišķi – trešās klases pasažieriem. Otrajā Pasaules karā stacija bija nopostīta, taču pēc kara atjaunota. Stacijas pagalmā sākotnēji atradās piemineklis Staļinam, taču pēc Staļina nāves, līdzīgi kā tas notika ar daudziem citiem pieminekļiem pa…

    Lasīt tālāk…

  • Sarkanā Krusta slimnīca

    Sarkanā Krusta slimnīca

    Pirmā slimnīca Rēzeknē bija jau 1830. gadā, taču par pirmo pastāvīgo slimnīcu var runāt tikai sākot ar 1884. gadu. 1920. gadā tika atjaunota apriņķa slimnīcas darbība, savukārt 1931. gadā atvērta jaunā slimnīcas ēka, ko 1933. gadā pārņēma ASV Sarkanais Krusts. Pēc gada tai blakus tika uzcelta visā valstī modernākā lipīgo slimību nodaļas ēka. Sarkanais Krusts…

    Lasīt tālāk…

  • Surmoņinu nams

    Surmoņinu nams

    Sarkano ķieģeļu ēka uzcelta 1911. gadā kā īres nams, pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N. Hļebņikovs, G. Surmoņins un A. Surmoņins, tāpēc tautā ēku joprojām sauc par “Surmoņinu namu”. Tās arhitektūra ieturēta Rēzeknei raksturīgajās sarkano ķieģeļu arhitektūras formās. Tās galvenie elementi – logu apmales, sandriki, kasetes zem…

    Lasīt tālāk…

  • Telegrāfa ēka

    Telegrāfa ēka

    Sākotnēji celta kā dzīvojamā ēka, vēlāk pārveidota par telegrāfu. Taisnstūrveida perimetra plāna divu stāvu dzīvojamā ēka ar pagrabu būvēta 19. gs. beigās kā tipisks historisma paraugs. Sarkano ķieģeļu ēka, kas celta pēc Pēterburgas arhitektu paraugfasāžu zīmējumiem. Ēkai raksturīgi profilētu ķieģeļu formveides paņēmieni – visu fasādes kompozīcijas elementu vienmērīgs ritms, apdares piesātinātība. Ēka ir saglabājusi sākotnējo…

    Lasīt tālāk…

  • Valērijas Seiles dzīvojamā māja

    Valērijas Seiles dzīvojamā māja

    19. gs. beigās celtā koka dzīvojamā māja saglabājusies savā sākotnējā izskatā līdz mūsdienām. Šajā mājā no 1940. gada līdz 1946. gadam dzīvojusi Latgales pedagoģe, aktīva sabiedriskā darbiniece un sieviešu tiesību aizstāve Valērija Seile. Tā ir koka guļbūves L veida plānojuma ēka ar divslīpju skārda  jumtu ar nelielām jumta izbūvēm bēniņu logu ierīkošanai. Kultūras pieminekļa īpašās…

    Lasīt tālāk…

  • Stacija Rēzekne I

    Stacija Rēzekne I

    Pirmo, 27 kilometrus garo dzelzceļa līniju Krievijas impērijā Carskoje Selo uzbūvēja vācu inženieris Francis Antons fon Gerštners (Franz Anton von Gerstner) 1837. gadā. Otro, jau nopietnāku līniju Pēterpils – Maskava 1842. gadā būvēja Pēterpils Satiksmes ceļu korpusa inženieru korpusa institūta audzēknis un nākamais pirmais Satiksmes ceļu ministrs, Stanislava Kerbedza skolotājs Pāvils Meļņikovs (Павел Мельников) (1804…

    Lasīt tālāk…

  • Siņicinu-Marčenko dzirnavas

    Siņicinu-Marčenko dzirnavas

    Brīvības iela Rēzeknē ir 777 metrus gara, 20. gadsimta sākumā tā bija Vakzāles iela, un šis ceļš veda tieši uz Rēzekne I staciju, un, uz šīs ielas 20. – 30. gados atradās daudz dažādas viesnīcas un izklaides vietas, tajā skaitā dažādi traktieri un tējnīcas. Brīvības ielā atrodas pazīstamo pilsētas mecenātu Siņicinu un Marčenko ģimenēm piederējušās…

    Lasīt tālāk…