Ebreju Rēzekne

Nav iespējams runāt par Rēzeknes vēsturi, nepieminot vietējās ebreju kopienas atstāto mantojumu. Tieši Mozus ticīgie ilgā laika periodā ir bagātinājuši pilsētas vidi, sabiedrību un kultūras mantojumu, attīstījuši tās ekonomiku un tirdzniecību, veidojot pilsētas tēlu un piešķirot tai īpašu šarmu.

Pirmais dokuments, kurā minēta ebreju iedzīvotāju klātbūtne Rēzeknes pilsētas teritorijā, ir 1712. g. inventarizācijas grāmatas, kur fiksēti vairāki ebreji – dārzu un krogu īpašnieki. Šeit dzīvojošie ebreji bija ļoti reliģiski, tradicionāli savā dzīvesveidā, ortodoksāli, un salīdzinot ar ebrejiem citviet Latvijas teritorijā,  nebija tik izglītoti vai turīgi. Ļoti lielu un spēcīgu garīgo un kultūras ietekmi uz ebreju kopienu šajā kultūrtelpā veidoja hasīdisma filozofija. Tā radīja ļoti savdabīgu konkrētās kultūrtelpas ebreju identitāti, kas spilgti parādījās gan tradīcijās, gan literatūrā un mākslā.

Ebreju kopienas veidošanās Rēzeknē sakrīt ar pilsētas izaugsmes procesu 18. gs. pēdējā ceturksnī. Ja līdz tam laikam Rēzeknes miestā dzīvoja tikai atsevišķi ebreju tirgotāji, amatnieki un dārznieki, tad, līdz ar kapsētas izveidošanos, var jau runāt par institucionālu ebreju kopienu pilsētā. 19. gs. pēdējās desmitgadēs, pēc dzimtbūšanās atcelšanas 1861. g., notika straujš ekonomiskais izrāviens, šajā laikā bija vērojams ebreju skaita pieaugums pilsētā. 19. gs. otrajā pusē ebreji bija vieni no aktīvakajiem inovatoriem un celtniekiem pilsētā, arī pilsētas intelektuāļu loku lielā mērā sastādīja ebreju tautības pārstāvji: ārsti, uzņēmēji, filologi, tulkotāji, skolotāji.

Tā kā pilsētas ekonomisko un industriālo attīstību veicināja Sanktpēterburgas – Varšavas dzelzceļa izbūve (1860), tas nodrošināja kopējo iedzīvotāju skaita pieaugumu, kā arī lielāku ebreju migrāciju no Krievijas impērijas. Pēc Krievijas impērijas Pirmās tautas skaitīšanas datiem 1897. g. Rēzeknē jau bija 10 647 iedzīvotāji, no kuriem 6478 jeb 60,85 % bija ebreji. Arī turpmākajos gados tā bija viena no lielākajām etniskajām grupām pilsētā. 

Rēzeknes pilsētvidē ir saglabājušies vairāki ar ebreju tautības pārstāvjiem saistīti kultūrobjekti. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara liela daļa no Rēzeknes pilsētas ēkām tika iznīcinātas, īpaši Padomju Savienības aviācijas uzlidojumos 1944. g., kad tika iznīcināti aptuveni 80% pilsētas dzīvojamo un sabiedrisko ēku.