image_pdfimage_print
Categories
Ielas un tilti Raksti Vēsture

Rēzeknes plānojums 1778. gada projektā

1778. gada 21. februārī tiek apstiprināti 22 Polockas un Mogiļevas vietniecību pilsētu plāni, tostarp arī plāni Rēzeknei, Ludzai un Daugavpilij. Uz šodienu mūsu rīcībā ir trīs atšķirīgas 1778. gada Rēzeknes plāna kopijas. Continue readingRēzeknes plānojums 1778. gada projektā

Categories
Ielas un tilti Raksti Vēsture

Rēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas

1944. gada 6. un 7. aprīlī 70% no Rēzeknes apbūves tika iznīcināta vai stipri bojāta Sarkanās Armijas uzlidojumos. Nozīmīgākās sabiedriskās celtnes, kuras pārcieta bombardēšanu, aizejot no pilsētas, saspridzināja vācu armija. Rēzekne, lai arī atradās dziļi frontes aizmugurē, kļuva par vienu no trīs Otrajā Pasaules karā visvairāk cietušajām pilsētām Latvijas teritorijā. Karš Rēzeknes ainavu izmainīja līdz nepazīšanai. Continue readingRēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas

Categories
Uncategorized

Kerbedzu dzimta Latgalē

Ātrā navigācija: Kerbedzu dzimta Valērijs Kerbedzs (1760 – 1820) Stanislavs Kerbedzs (1810 – 1899) Mihails Kerbedzs (1854 – 1932) Jevgēnija Kerbedza (1859 – 1946) Ipolīts Kerbedzs (1817 – 1858) Stanislavs Kerbedzs (1844 – 1910) Mihails Kerbedzs (1847 – 1910) Īpašumi: Lūznavas muiža Riebiņu muiža Veczosna Lai arī Kerbedziem ar Rēzekni saistība nav diži liela, šīs…Continue readingKerbedzu dzimta Latgalē

Categories
Arhitekti Personības

Pāvels Pavlovs (1882 – 1977)

Pāvels Pavlovs (Павел Павлович Павлов) dzimis 1882. gada 16. novembrī Pēterpils guberņā. Studēja Imperatora Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā, saņēmis mākslinieka – arhitekta grādu, kas deva iespēju projektēt civilās un reliģiskās ēkas, būvēt dažāda veida būves, ieņemt visus ar celtniecību saistītos amatus, kā arī pasniegt atbilstošās mācību iestādēs. Līdz revolūcijai Pēterpilī 1912. gadā pārbūvējis īres namu…Continue readingPāvels Pavlovs (1882 – 1977)

Categories
Publiskās telpas

Tirgus “Džetta”

XIX gadsimta vidū pilsētas sabiedriskais un adminitratīvais centrs pārvietojās no Vecpilsētas uz Augšpilsētu, kur tas atrodas arī šobrīd. Vecpilsētā palika katoļu baznīca, kura jaunajā centrā pareizticīgajai administrācijai nebija vajadzīga, cietums, skola un tirgus. Pēdējo tika nolemts pārcelt tuvāk, taču centieni beidzās ar neveiksmi. Tirgotāji uz jauno tirgu esot atteikušies braukt, tāpēc pēc dažiem nesekmīgiem mēģinājumiem…Continue readingTirgus “Džetta”

Categories
Arhitektūra Sabiedriskās celtnes

Viesnīca “Hotel Latgale”

Rēzeknē, pilsētā ar 40 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz pat 1992. gadam bija tikai viena viesnīca, un pilsētas viesiem nereti nācās braukt nakšņot uz Ludzu. Grandiozās viesnīcas pamatakmens likts pilsētas 700 gadu jubilejā – 1985. gadā, taču būvniecība nebija raita: nebija nepieciešamās dokumentācijas, būvmateriāliem bija ārkārtīgi zema kvalitāte, projekts bija pārāk sarežģīts un neatbilda būvnieku kvalifikācijai, bija…Continue readingViesnīca “Hotel Latgale”

Categories
Arhitektūra Sabiedriskās celtnes

Kafejnīca “Rēzna”

Šajā vietā līdz 1961. g. atradās 1871. g. celtā Svētā Nikolaja vienticībnieku baznīca. Sākotnējā plānā tās vietā bija paredzēts celt daudzstāvu sabiedrisko ēku, taču 1972. g. tiek uzcelta “monolītā betonā un stiklā veidota” kafejnīca 60 apmeklētājiem ar savam laikam modernu interjeru un aprīkojumu. Ēka ir ievērojams sava laika arhitektūras piemineklis, jo celta laikā, kad atkāpšanās…Continue readingKafejnīca “Rēzna”

Categories
Vides māksla

Māras mozaīka

1955. g. iznāca rezolūcija, kas arhitektūrā aizliedza “pārmērības”: no ēku fasādēm pazuda pilastri, balustrādes, kolonnas, portiki, u.c. dekoratīvie elementi. Taču cilvēka vajadzība pēc skaistuma un vēlme dekorēt nekur nepazuda, tā pārgāja jaunā, politiski korektā plaknē, ievērojot sociālistiskā reālisma prasības. Dekori parādījās ciļņos, pusciļņos, mozaīkās, ornamenti vai uzraksti tiek iemūrēti ar atšķirīgas krāsas ķieģeļiem. Rēzeknē šī…Continue readingMāras mozaīka

Categories
Arhitektūra Dzīvojamās mājas

„Ķīnas mūris”

20. gs. 70. gados, parādoties jauniem materiāliem un jauniem bloku tipiem, Latvijā sāka eksperimentēt ar blokmāju arhitektūru. No agrākajām “kastītēm” tās nereti pārtapa “negaidītas formas kastītēs”. Parādījās slīpi noslēgumi, atšķirīgi kāpņu telpu noformējumi, arī ēku savienojumi. Šajā laikā Rīgā un citās republikas pilsētās tiek celti tautā sauktie “ķīnas mūri” – vairākas blokmājas savienotas vienā rindā.…Continue reading„Ķīnas mūris”

Categories
Arhitektūra Sabiedriskās celtnes

Mākslas skola

1959. g. Rēzeknē muzeja telpās darbu uzsāka Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas filiāle ar divām – keramikas un noformēšanas – nodaļām.  1980. g. tika uzcelta jauna ēka, un tajā, paralēli Mākslas vidusskolai, tika dibināta arī Bērnu mākslas skola. 1990. g. tai  pievienojās Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāle. Mākslas skola ir interesanta ar savu “kiču” arhitektūrā un…Continue readingMākslas skola