Apgrieztā dzelzceļa tilta mistērija

Arkveida laiduma konstrukcijas dzelzceļa tilts ar režģotām metāla kopnēm un augšējo brauktuvi, kurš šķērso Rēzeknes upi stacijas Rēzekne I tuvumā, ir viens no mītiem apvītākajiem pilsētas objektiem.

Iespējams, tilta stiprības pārbaude XX gs. pirmie gadi.
Avots: Skatu karte no autora kolekcijas

Nepārbaudīta un kļūdaina informācija tiek pārpublicēta no viena materiāla nākamajā. Tā, literatūrā nereti sastopam ziņas, ka tilts ir būvēts 1899. gadā pēc inženiera Staņislava Kerbedza projekta, 1944. gadā tilts saspridzināts, bet atjaunots 1947. gadā. Apskatīsim šo apgalvojumu ticamību.

Dzelzceļa tilta pāri Rēzeknes upei projekts, datēts ar 1902. gada 25. janvāri.
Avots: KF CVVA 350. f., 26. apr., 175. l., 1. lp.

Tiltu būvē 1902. gadā vienlaicīgi ar savienojumu starp stacijām, kuras šodien pazīstam kā Rēzekne I (Pēterpils – Varšavas līnija) un Rēzekne II (Maskavas – Ventspils līnija), paralēli 1859. gadā būvētajam metāla kopņu tiltam.

Skats uz dzelzceļa tiltu 416. verstī. XX gs. sākums.
Avots: 94. attēls no albuma «Путешествие по Петербурго-Варшавской железной дороге»

Staņislavs Kerbedzs (Stanisław Kierbedź, 1810-1899) nekādi nav bijis iesaistīts ne tilta būvniecībā, nedz projekta izstrādē, bet tilta projekts nebūt nav unikāls Rēzeknei. Līdzīgi tilti atrodami dažādās Krievijas impērijas daļās un arī citur pasaulē. Liela daļa no tiem būvēti XX gadsimta pirmajā desmitgadē. Līdzīgākos Rēzeknes tiltam, redzam Sibīrijā, kur tos XIX un XX gadsimtu mijā būvē vācu izcelsmes krievu inženieris Jevgēnijs jeb Eižens Knorre (Евгений Кнорре, Eugen Karl von Knorre; 1848-1917). Rēzeknē dzelzceļa tiltu būvē, šķiet, franču uzņēmums.

Dzelzceļa tilts pāri Ušaikas upei Sibīrijā.Jevgēnijs jeb Eižens Knorre (Евгений Кнорре, Eugen Karl von Knorre; 1848-1917)
Avots: 53. attēls no albuma “«Великий путь. Виды Сибири и ея железных дорог»

Nav droši zināms, vai tilts ir cietis Pirmā pasaules kara laikā, lai gan šādas liecības ir sastopamas. Tomēr, diezgan droši zinām, ka dzelzceļa tilts kļūst par vienu no galvenajiem mērķiem Rēzeknes bombardēšanā 1944. gada aprīlī, kad 6. aprīļa uzlidojuma pavēlē ir tieši norādīts, ka bez maksimāliem postījumiem dzelzceļa infrastruktūrai, ir jāiznīcina dzelzceļa tilts pāri Rēzeknes upei pie stacijas Rēzekne I.

Saspridzinātais sastāvs uz dzelzceļa tilta 1944. gada pavasarī
Avots: Foto no privātās kolekcijas

Atkāpjoties vācieši vēlreiz spridzina tiltu, taču atkal neveiksmīgi un satiksme atkal tiek atjaunota diezgan ātrā laikā. 1944. gada augustā uzņemtajā aerofotogrāfijā redzam stiprus bojājumus ap tiltiem, taču arkveida tilts met ēnu, pēc kuras var spriest, ka tiltam nav nozīmīgu struktūras bojājumu. Par to, ka tilts tiek izmantots varam spriest pēc tā, ka pa dzelzceļu notiek vilcienu satiksme.

Fragments no vācu aerofotogrāfijas uzņemtas 1944. gada 22. augustā.
Avots: The U.S. National Archives (NARA) GX 769 SD (NAID: 175791871).

Šodien tilta konstrukcijās var manīt kara laika liecības atsevišķu šķembu un nelielu “ielāpu” izskatā, taču kopumā nekas neliek domāt par to, ka tilts būtu bijis ievērojami cietis.

Šodien nezināmā inženiera būvētais tipveida dzelzceļa tilts ir kļuvis par vienu no kolorītākajām un “eksotiskākajām” inženierkonstrukcijām Rēzeknē.

Bet, nu jau arī 1859. gadā būvētais tilts, kuru Padomju gados ir nomainījis laikmetam atbilstošs tilts, ir sācis apaugt ar leģendām. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tilts ir paslēpts – aprakts, bet virs tā iet pazemes augstsprieguma kabelis. Un tas, kurš mēģinās tiltu atrakt, ies bojā no elektrības. Modernizēta arhetipiskā stāsta par aprakto nolādēto zelta katlu versija mums demonstrē, kāpēc tik bieži atrodam ļoti līdzīgus nostāstus dažādās tautās un kultūrās.

Projektētājs: nezināms

Atrašanās vieta: Viļānu iela


Publicēts

kategorijā

Autors:

Atslēgvārdi: