Categories
Statistika

1935. gads

1935. gadā pilsētā dzīvoja 13 139 iedzīvotāji, no kuriem latvieši bija 5775 (44%), 25% ebreji, 23% krievi un baltkrievi, 7% poļi un vācieši, lietuvieši, u.c. – 1%.

Galvenais nodarbošanās veids rūpniecība, tajā darbojas 423 uzņēmumi ar 975 cilvēkiem. Lielākoties tika ražoti apģērbi un apavi – 214 uzņēmumi, nodarbināti 327 cilvēki – 122 drēbnieku un veļas darbnīcas ar 199 strādniekiem un, 80 kurpnieki, ar 116 strādniekiem.

Būvniecībā darbojas 57 uzņēmumi, kuros strādā 198 strādnieki – telefonu līniju būvē divi uzņēmumi, 73 darbinieki, divi uzņēmumi strādā ceļu un tiltu būvē ar 69 darbiniekiem.

Pārtikas un garšvielu rūpniecībā 31 uzņēmums ar 156 cilvēkiem, tai skaitā 13 maiznīcas ar 57 darbiniekiem, 1 alus darītava ar 31 cilvēku, 1 pienotava ar 23 cilvēkiem un 5 dzirnavas ar 15 cilvēkiem.

Mazākas jomas:

  • Metāllrūpniecība: 49 uzņēmumi (122 c.), no tiem 1 dzelzceļu remonta darbnīca (42 c.), 15 kalves (30 c.), 11 atslēdznieku darbnīcas (23 c.), 9 pulksteņu darbnīcas (12 c.);
  • Kokrūpniecība: 42 uzņēmumi (77 c.), no tiem 30 galdniecības (59 c.);
  • Poligrāfija: 14 uzņēmumi (38 c.), no tiem 3 tipogrāfijas (24 c.), 7 fotogrāfu darbnīcas (10 c.);
  • Ķīmijas rūpniecība: 4 uzņēmumi (15 c.), no tiem 3 augu eļļas spiestuves (11 c.);
  • Ādu rūpniecība: 5 uzņēmumi (13 c.), no tiem 2 ādu miecētavas (10 c.);
  • Elektrotehnika: 1 spēkstacija (13 c.); keramika: 5 uzņēmumi (11 c.), no tiem 1 ķieģeļu ceplis (6 c.);
  • Tekstilrūpniecība: 3 uzņēmumi (5 c.), no tiem divas vilnas kārstuves (3 c.).

Tirdzniecībā darbojās 744 uzņēmumi (1438 c.). Nedēļas tirgi notika katru darba dienu, gada tirgi 3 reizes gadā.

Pilsētā ir 1832 gruntsgabali, no tiem apbūvēti 1606. Neapbūvētā platība 265 hektāri laiksaimniecībā izmantojamās zemes, no tiem kartupeļi aizņēma 93 hektārus, labība un pākšaugi 59 hektārus, ogu dārzi 45 un sakņu dārzi 39 hektārus.

Dzīvojamās ēkas 1958, no tām koka 1678, mūra 201, jauktu materiālu 79; 1793 vienstāvu, 159 divstāvu, 4 trīsstāvu, 2 vairāk par 4 stāviem. Dzīvojamās ēkās bija 2813 dzīvokļi, no tiem 1073 ar vienu, 810 ar divām, 559 ar trijām, 371 ar četrām un vairāk istabām. Elektriskais apgaismojums 1100 (39%), centrālā apkure – 41, ūdensvads – 61 dzīvoklī. 26,6% iedzīvotāju ūdeni ņem no akas, 10% izmanto ūdens sūkni. Pusei labierīcības atrodas ārpus dzīvokļa, taču 1,3% labierīcību nav vispār, kas uz šo brīdi ir augstākais īpatsvars valstī.

Rēzeknē atrodas apriņķa policija, 2 policijas iecirkņi, 3 iecirkņu miertiesneši, 2 iecirkņu izmeklēšanas tiesneši, 2 iecirkņu tiesu izpildītāji, lauku pašvaldību vecākais, divu iecirkņu nodokļu inspektori un kara apriņķa priekšnieks.

Izglītību Rēzeknē var iegūt 4 ģimnāzijās (latviešu, krievu, ebreju un poļu), skolotāju institūtā, krievu pedagoģiskajā institūtā, tehnikumā, komercskolā, arodu skolā, 8 pamatskolās (3 latviešu, 2 krievu, 2 ebreju, 1 poļu), rokdarbu darbnīcā, tautas universitātē un tautas konservatorijā.

Rēzeknē ir 6 bibliotēkas ar 11 000 sējumiem grāmatu, 2 teātri, slimnīca, 5 aptiekas, 18 ārsti, 6 zobārsti un 1 veterinārārsts.

Avoti:

Latviešu konversācijas vārdnīca 18 Raganiņas līdz Rudzi (1938) Švābe A., Būmanis A., Dišlērs K. (red.) R: Grāmatu apgādniecība A. Gulbis

Latvijas Zeme Daba Tauta III Latvijas tauta (1937) Malta N., Galenieks P. (eds.). R: Valters un Rapa