Pāvels Pavlovs (Павел Павлович Павлов) dzimis 1882. gada 16. novembrī Pēterpils guberņā. Studēja Imperatora Mākslas akadēmijas arhitektūras nodaļā, saņēmis mākslinieka – arhitekta grādu, kas deva iespēju projektēt civilās un reliģiskās ēkas, būvēt dažāda veida būves, ieņemt visus ar celtniecību saistītos amatus, kā arī pasniegt atbilstošās mācību iestādēs. Līdz revolūcijai Pēterpilī 1912. gadā pārbūvējis īres namu…Continue readingPāvels Pavlovs (1882 – 1977)
Vietā, kur šodien atrodas Rēzeknes kultūras un atpūtas parks, 1931. gadā tika uzcelta četrstāvīga Valsts Komercskolas ēka. Tā gāja bojā 1944.gadā. Skolas apkārtnē notikuši dažādi pasākumi un izstādes, tai skaitā – 1936. gadā – Pļaujas svētku pasākumi. Raiņa vārdā nosauktais parks atklāts 1949. gadā, bet 1981. gadā tajā tika ierīkots atrakciju parks. 1984. gadā nojaukta…Continue readingRaiņa parks
1940. gadā Helsinkos bija jānotiek Olimpiskajām spēlēm, un tika paredzēts, ka daļa no tās apmeklētājiem brauks uz Helsinkiem caur Rēzekni. Rēzeknē šajā laikā bija septiņas viesnīcas, taču tās visas bija nelielas. Tika pieņemts lēmums par jaunas viesnīcas būvniecību. Tajā bija paredzētas 14 vienas gultas un 4 divu gultu numuriņi, 3 konferenču telpas, brokastu telpa, restorāns,…Continue readingKolonna Hotel Rēzekne
Lai arī idejas par šāda pieminekļa nepieciešamību radās jau 20.gs. 20.g., piemineklis “Vienoti Latvijai” top pēdējos Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados uz patriotiskā pacēluma “viļņa”, apliecinot Latgales kopīgo ceļu ar pārējo Latviju. Lai atbrīvotu vietu piemineklim ielu paplašināja un pārcēla pareizticīgo kapelu. Pieminekli “Vienoti Latvijai” atklāja 1939. gada septembrī. Nonākot pie varas komunistiem, sākotnēji bija plānots…Continue reading“Latgales Māra”
1926. gadā biedrība Latgales Tautas pils nopirka Rēzeknes teātra divstāvu mūra ēku, kura atradās tagadējā Kultūras nama vietā. Pēc četriem gadiem ēka tika pārbūvēta, kļūstot par vienu no sava laika iespaidīgākajām publiskajām ēkām Latgalē. Otrā pasaules kara beigās ēka bija nopostīta, taču gandrīz uzreiz pēc kara beigām ar iedzīvotāju palīdzību tā tika atjaunota sākotnējā veidolā…Continue readingTautas pils
Rēzeknes valsts skolotāju institūta ēku cēla 1925. – 1927. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ēka tika bojāta, taču drīz vien atjaunota. Iestāde vairākkārt mainīja savu nosaukumu: Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts, atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes internātskola un atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Skolotāju institūts, Rēzeknes augstskola,…Continue readingValsts skolotāju institūts
Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…Continue readingJōņs Zvīdra (1895-1920)
Pirmā slimnīca Rēzeknē bija jau 1830. gadā, taču par pirmo pastāvīgo slimnīcu var runāt tikai sākot ar 1884. gadu. 1920. gadā tika atjaunota apriņķa slimnīcas darbība, savukārt 1931. gadā atvērta jaunā slimnīcas ēka, ko 1933. gadā pārņēma ASV Sarkanais Krusts. Pēc gada tai blakus tika uzcelta visā valstī modernākā lipīgo slimību nodaļas ēka. Sarkanais Krusts…Continue readingSarkanā Krusta slimnīca
Sarkano ķieģeļu ēka uzcelta 1911. gadā kā īres nams, pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N. Hļebņikovs, G. Surmoņins un A. Surmoņins, tāpēc tautā ēku joprojām sauc par “Surmoņinu namu”. Tās arhitektūra ieturēta Rēzeknei raksturīgajās sarkano ķieģeļu arhitektūras formās. Tās galvenie elementi – logu apmales, sandriki, kasetes zem…Continue readingSurmoņinu nams
19. gs. beigās celtā koka dzīvojamā māja saglabājusies savā sākotnējā izskatā līdz mūsdienām. Šajā mājā no 1940. gada līdz 1946. gadam dzīvojusi Latgales pedagoģe, aktīva sabiedriskā darbiniece un sieviešu tiesību aizstāve Valērija Seile. Tā ir koka guļbūves L veida plānojuma ēka ar divslīpju skārda jumtu ar nelielām jumta izbūvēm bēniņu logu ierīkošanai. Kultūras pieminekļa īpašās…Continue readingValērijas Seiles dzīvojamā māja
