1778. gada 21. februārī tiek apstiprināti 22 Polockas un Mogiļevas vietniecību pilsētu plāni, tostarp arī plāni Rēzeknei, Ludzai un Daugavpilij. Uz šodienu mūsu rīcībā ir trīs atšķirīgas 1778. gada Rēzeknes plāna kopijas. Continue readingRēzeknes plānojums 1778. gada projektā
Tag: Krievijas impērija
Categories
Ķīnieši un Rēzekne
1920. gada janvārī, kad lielākā daļa Latvijas teritorijas jau bija latviešu un to sabiedroto kontrolē, Rēzeknes tuvumā tika pulcētas labākās lielinieku kaujas vienības, tostarp arī sevišķu uzdevumu sarkano komunāru pulks. Tas sastāvēja no vāciešiem, ķīniešiem, kā arī no īpašas vienības, kura esot bijusi izveidota no bijušajām ielasmeitām, tā dēvētā Trocka gvarde. Šīs lielinieku vienības bija…Continue readingĶīnieši un Rēzekne
Jānis Zvīdra dzimis 1895. gadā trūcīgā zemnieka ģimenē. Ar grūtībām pabeidzis pagasta, vēlāk arī Rēzeknes pilsētas skolu, studējis Pēterburgas garīgajā seminārā, taču to pametis. Viņš iestājās ģimnāzijā, kuru pabeidza ar sudraba (citos avotos – zelta) medaļu, pēc ģimnāzijas studējis filoloģiju un nonācis revolucionāru studentu pulciņos. Pēc 1917.g. revolūcijas atgriezies dzimtenē, kur iesaistījās boļševiku organizācijās, un…Continue readingJōņs Zvīdra (1895-1920)
Categories
Ūdenstornis
19. gs. otrajā pusē tika izbūvēta dzelzceļa līnija, kas savienoja Krievijas impērijas galvaspilsētu Pēterburgu ar tai pakļautās Polijas galvaspilsētu Varšavu un tālāk – ar Vīni. Daļa no dzelzceļa līnijas veda cauri Latvijas austrumu daļai un deva spēcīgu impulsu Latgales saimnieciskajai attīstībai 19. gadsimtā. Ūdenstorņi bija plaši sastopami utilitārās apbūves elementi 19. gs. dzelzceļa staciju kompleksos,…Continue readingŪdenstornis
Categories
Stacija Rēzekne II
Stacija izveidota 1901. gadā līnijā Ventspils – Maskava. 1906. gadā tika ierīkota bufete un uzgaidāmās zāles pirmās un otrās klases, un atsevišķi – trešās klases pasažieriem. Otrajā Pasaules karā stacija bija nopostīta, taču pēc kara atjaunota. Stacijas pagalmā sākotnēji atradās piemineklis Staļinam, taču pēc Staļina nāves, līdzīgi kā tas notika ar daudziem citiem pieminekļiem pa…Continue readingStacija Rēzekne II
Sarkano ķieģeļu ēka uzcelta 1911. gadā kā īres nams, pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N. Hļebņikovs, G. Surmoņins un A. Surmoņins, tāpēc tautā ēku joprojām sauc par “Surmoņinu namu”. Tās arhitektūra ieturēta Rēzeknei raksturīgajās sarkano ķieģeļu arhitektūras formās. Tās galvenie elementi – logu apmales, sandriki, kasetes zem…Continue readingSurmoņinu nams
Categories
Telegrāfa ēka
Sākotnēji celta kā dzīvojamā ēka, vēlāk pārveidota par telegrāfu. Taisnstūrveida perimetra plāna divu stāvu dzīvojamā ēka ar pagrabu būvēta 19. gs. beigās kā tipisks historisma paraugs. Sarkano ķieģeļu ēka, kas celta pēc Pēterburgas arhitektu paraugfasāžu zīmējumiem. Ēkai raksturīgi profilētu ķieģeļu formveides paņēmieni – visu fasādes kompozīcijas elementu vienmērīgs ritms, apdares piesātinātība. Ēka ir saglabājusi sākotnējo…Continue readingTelegrāfa ēka
19. gs. beigās celtā koka dzīvojamā māja saglabājusies savā sākotnējā izskatā līdz mūsdienām. Šajā mājā no 1940. gada līdz 1946. gadam dzīvojusi Latgales pedagoģe, aktīva sabiedriskā darbiniece un sieviešu tiesību aizstāve Valērija Seile. Tā ir koka guļbūves L veida plānojuma ēka ar divslīpju skārda jumtu ar nelielām jumta izbūvēm bēniņu logu ierīkošanai. Kultūras pieminekļa īpašās…Continue readingValērijas Seiles dzīvojamā māja
Categories
Stacija Rēzekne I
Pirmo, 27 kilometrus garo dzelzceļa līniju Krievijas impērijā Carskoje Selo uzbūvēja vācu inženieris Francis Antons fon Gerštners (Franz Anton von Gerstner) 1837. gadā. Otro, jau nopietnāku līniju Pēterpils – Maskava 1842. gadā būvēja Pēterpils Satiksmes ceļu korpusa inženieru korpusa institūta audzēknis un nākamais pirmais Satiksmes ceļu ministrs, Stanislava Kerbedza skolotājs Pāvils Meļņikovs (Павел Мельников) (1804…Continue readingStacija Rēzekne I
Brīvības iela Rēzeknē ir 777 metrus gara, 20. gadsimta sākumā tā bija Vakzāles iela, un šis ceļš veda tieši uz Rēzekne I staciju, un, uz šīs ielas 20. – 30. gados atradās daudz dažādas viesnīcas un izklaides vietas, tajā skaitā dažādi traktieri un tējnīcas. Brīvības ielā atrodas pazīstamo pilsētas mecenātu Siņicinu un Marčenko ģimenēm piederējušās…Continue readingSiņicinu-Marčenko dzirnavas