Ēku 19. gadsimta vidū kā savrupnamu būvēja turīgs ebreju tautības pārstāvis Bere Rivošs, un 1861. gadā tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Rēzeknē. Vēlāk ēku slimnīcas vajadzībām no ebreja Gordina nopirka Rēzeknes pilsētas valde. 1938. gadā muzejs pārcēlās no Pilsētas valdes ēkas uz telpām bijušās slimnīcas ēkas otrajā stāvā. Tikmēr ēkas pirmajā stāvā 20.…Continue readingLatgales Kultūrvēstures muzejs
Tag: ebreji
Latgales iela
Latgales iela ir viena no senākajām ielām Rēzeknē, un tā ir viena no svarīgākajām Rēzeknes pilsētas transporta artērijām. Latgales ielā daļēji saglabājusies pilsētai raksturīgā 19. gadsimta beigu apbūve, kur ēkām raksturīgas tā saucamā Vitebskas baroka iezīmes. Daudzās 20. gadsimta sākumā izdotajās atklātnēs redzama bruģēta iela ar vienstāvu un divstāvu namiem abās pusēs, daudzām bodītēm un…Continue readingLatgales iela
Ērgļa aptieka
Dārzu un Latgales ielu krustpunktā atrodas viena no senākajām ēkām pilsētā – Ērgļa aptieka. Tā celta 1882. gadā un jau sākotnēji tika ierīkota par aptieku. Tās nosaukums cēlies no simboliska Krievijas impērijas ērgļa atveida, kas tika novietots virs ēkas ieejas. Iekštelpu sienas esot bijušas dekorētas ar spoguļiem un dekoratīvām flīzēm, griesti – ar apzeltītiem ornamentiem.…Continue readingĒrgļa aptieka
Centrāltirgus
Tirgus ir viena no senākajām vietām pilsētā. Šobrīd grūti pateikt, kad tas izveidojās, bet jau 1778. gada pilsētas plānā šajā vietā ir redzams laukums. Iespējams, kaut tad šeit atradās tirgus. Tirgus laukums veidoja pilsētas sociālo un administratīvo centru, blakus atradās zirgu pasta stacija, baznīca un valsts iestāžu ēka. Tā kā līdzās ēdamlietām nedrīkstēja tirgot mājlopus,…Continue readingCentrāltirgus
Ebreju kapi
Viena no būtiskākajām kultūrvietām, kas saistīta ar ebreju kopienu noteikti ir ebreju kapsēta, kas atspoguļo vietējās kopienas vēsturi vairāku gadsimtu garumā. Tās aizsākumi meklējami 1786. gadā, kad tika uzcelts Baltais lūgšanu nams. Kapsētai ir divas daļas – vecā (apbedījumi, kas veikti līdz Otrajam pasaules karam) un jaunā (apbedījumi, kas veikti pēc Otrā pasaules kara). Atrašanās…Continue readingEbreju kapi
Ebreju banka
Tautā saukta par Ebreju banku, taču tās oficiālais nosaukums bija “Pirmā Ebreju krājaizdevumu sabiedrība”. Bankā darbojušies vairāki Rēzeknes sabiedrībā pazīstami ebreju tautības pārstāvji. Vienstāvu sarkano ķieģeļu ēka ir vienkārša savā arhitektoniskajā risinājumā, ar lakoniskiem, profilētu ķieģeļu logailu akcentiem, izceļot celtnes centrālo asi. Šobrīd tā tiek izmantota kā dzīvojamā māja un ir viens no 19. un…Continue readingEbreju banka
Zaļā sinagoga
Viena no vecākajām koka sinagogām Latvijā, kas gandrīz bez pārveidojumiem saglabājusies līdz mūsdienām. Sinagogas ēka, saukta arī par Beth Midrash jeb Mācību māju, būvēta 1845. gadā par namsaimnieku saziedotajiem līdzekļiem. Tā brīnumainā kārtā vienīgā no pārējām 11 pilsētas sinagogām pārdzīvojusi karus un okupācijas, 2016. gadā renovēta un piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas, kļūstot par īstu Latgales koka…Continue readingZaļā sinagoga
Ebreju Rēzekne
Nav iespējams runāt par Rēzeknes vēsturi, nepieminot vietējās ebreju kopienas atstāto mantojumu. Tieši Mozus ticīgie ilgā laika periodā ir bagātinājuši pilsētas vidi, sabiedrību un kultūras mantojumu, attīstījuši tās ekonomiku un tirdzniecību, veidojot pilsētas tēlu un piešķirot tai īpašu šarmu. Pirmais dokuments, kurā minēta ebreju iedzīvotāju klātbūtne Rēzeknes pilsētas teritorijā, ir 1712. g. inventarizācijas grāmatas, kur…Continue readingEbreju Rēzekne