1944. gada 6. un 7. aprīlī 70% no Rēzeknes apbūves tika iznīcināta vai stipri bojāta Sarkanās Armijas uzlidojumos. Nozīmīgākās sabiedriskās celtnes, kuras pārcieta bombardēšanu, aizejot no pilsētas, saspridzināja vācu armija. Rēzekne, lai arī atradās dziļi frontes aizmugurē, kļuva par vienu no trīs Otrajā Pasaules karā visvairāk cietušajām pilsētām Latvijas teritorijā. Karš Rēzeknes ainavu izmainīja līdz nepazīšanai. Continue readingRēzekne Otrā pasaules kara beigās pēc vācu izlūku aerofotogrāfijas
Tag: Augšpilsēta
Categories
Tirgus “Džetta”
XIX gadsimta vidū pilsētas sabiedriskais un adminitratīvais centrs pārvietojās no Vecpilsētas uz Augšpilsētu, kur tas atrodas arī šobrīd. Vecpilsētā palika katoļu baznīca, kura jaunajā centrā pareizticīgajai administrācijai nebija vajadzīga, cietums, skola un tirgus. Pēdējo tika nolemts pārcelt tuvāk, taču centieni beidzās ar neveiksmi. Tirgotāji uz jauno tirgu esot atteikušies braukt, tāpēc pēc dažiem nesekmīgiem mēģinājumiem…Continue readingTirgus “Džetta”
Rēzeknē, pilsētā ar 40 tūkstošiem iedzīvotāju, līdz pat 1992. gadam bija tikai viena viesnīca, un pilsētas viesiem nereti nācās braukt nakšņot uz Ludzu. Grandiozās viesnīcas pamatakmens likts pilsētas 700 gadu jubilejā – 1985. gadā, taču būvniecība nebija raita: nebija nepieciešamās dokumentācijas, būvmateriāliem bija ārkārtīgi zema kvalitāte, projekts bija pārāk sarežģīts un neatbilda būvnieku kvalifikācijai, bija…Continue readingViesnīca “Hotel Latgale”
Categories
Kafejnīca “Rēzna”
Šajā vietā līdz 1961. g. atradās 1871. g. celtā Svētā Nikolaja vienticībnieku baznīca. Sākotnējā plānā tās vietā bija paredzēts celt daudzstāvu sabiedrisko ēku, taču 1972. g. tiek uzcelta “monolītā betonā un stiklā veidota” kafejnīca 60 apmeklētājiem ar savam laikam modernu interjeru un aprīkojumu. Ēka ir ievērojams sava laika arhitektūras piemineklis, jo celta laikā, kad atkāpšanās…Continue readingKafejnīca “Rēzna”
Categories
Teātris “Joriks”
1956. g. tika atvērts pirmais modernais kinoteātris ar 550 vietām “Zvaigzne”, kas turpināja savu darbu līdz pat 1991. g.. Tā vietā nāca kinoteātris un naktsklubs “Rēvis”. Kopš 2014. g. kinoteātra un naktskluba vietā darbojas Rēzeknes teātris “Joriks” un Rēzeknes pilsētas Nacionālo biedrību kultūras nams, kas šajā ēkā ievācās no nojauktā kinoteātra “Rēzekne” telpām. Adrese: Atbrīvošanas…Continue readingTeātris “Joriks”
Categories
Pilsētas dome
1836. gadā cauri Rēzeknei izbūvēja Pēterpils – Varšavas šoseju. Tās vajadzībām uzcēla zirgu pasta staciju. Ar to tika likts pamats jaunam pilsētas attīstības virzienam, tika izstrādāts jauns pilsēta attīstības plāns, ar kuru Pēterburgas šoseja, pašreizējā Atbrīvošanas aleja, kļuva par galveno pilsētas maģistrāli. Pretī zirgu stacijai tika uzcelta pareizticīgo katedrāle un bija mēģinājumi šeit pat ierīkot…Continue readingPilsētas dome
Lai arī idejas par šāda pieminekļa nepieciešamību radās jau 20.gs. 20.g., piemineklis “Vienoti Latvijai” top pēdējos Kārļa Ulmaņa valdīšanas gados uz patriotiskā pacēluma “viļņa”, apliecinot Latgales kopīgo ceļu ar pārējo Latviju. Lai atbrīvotu vietu piemineklim ielu paplašināja un pārcēla pareizticīgo kapelu. Pieminekli “Vienoti Latvijai” atklāja 1939. gada septembrī. Nonākot pie varas komunistiem, sākotnēji bija plānots…Continue reading“Latgales Māra”
Categories
Tautas pils
1926. gadā biedrība Latgales Tautas pils nopirka Rēzeknes teātra divstāvu mūra ēku, kura atradās tagadējā Kultūras nama vietā. Pēc četriem gadiem ēka tika pārbūvēta, kļūstot par vienu no sava laika iespaidīgākajām publiskajām ēkām Latgalē. Otrā pasaules kara beigās ēka bija nopostīta, taču gandrīz uzreiz pēc kara beigām ar iedzīvotāju palīdzību tā tika atjaunota sākotnējā veidolā…Continue readingTautas pils
Rēzeknes valsts skolotāju institūta ēku cēla 1925. – 1927. gadā. Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā ēka tika bojāta, taču drīz vien atjaunota. Iestāde vairākkārt mainīja savu nosaukumu: Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Valsts skolotāju institūts, Rēzeknes Valsts Pedagoģiskais institūts, atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes internātskola un atkal Rēzeknes Pedagoģiskā skola, Rēzeknes Skolotāju institūts, Rēzeknes augstskola,…Continue readingValsts skolotāju institūts
Sarkano ķieģeļu ēka uzcelta 1911. gadā kā īres nams, pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N. Hļebņikovs, G. Surmoņins un A. Surmoņins, tāpēc tautā ēku joprojām sauc par “Surmoņinu namu”. Tās arhitektūra ieturēta Rēzeknei raksturīgajās sarkano ķieģeļu arhitektūras formās. Tās galvenie elementi – logu apmales, sandriki, kasetes zem…Continue readingSurmoņinu nams